Aikido pirmssākumi

Budō ir sens japāņu termins, ar kuru apzīmēja visas iemaņas un mākslas, kas bija nepieciešamas jaunajam samurajam un iekļāva sevī tādas disciplīnas kā cīņas ar visdažādākajiem ieročiem (nūja, zobens, nazis, šķēps, loks) un bez tiem, jāšanu, peldēšanu, kā arī taktiku un stratēģiju. Mūsdienās ar šo vārdu apzīmē treniņus, kuros tiek izmantotas mūsdienu treniņu metodes apvienojumā ar viena vai vairāku tradicionālo cīņu veidu tehnikām.

Japānas mitoloģijā ir elementi, kurus pilnībā var uzskatīt par pirmajiem Aikibudo aizsākumiem. “Veclaicīgo lietu grāmatā” , kas datēta ar 712 gadu, ir stāstīts par slaveno Kašima un Katori, cīņu mākslu dievu, kauju ar Takemi Nakata. Amaterasu, saules dieviete, lika šiem dieviem nolaisties uz Zemes un pieprasīt Takemi Nakatam, lai tas atdod viņiem viņu valsti. Takemi Nakata dēls izsauca viņus uz tegoi – tuvcīņas satvērienu. Par nelaimi, satvēris Kašima roku, dēls sajuta, kā viņa paša roka pārvēršas par ledus gabalu un zobens asmeni, tad viņš uzlidoja gaisā un pēc brīža nogāzās lejā…

To var uzskatīt par Budo sākumu. Ap 10.gs. noformējās japāņu kaujas māksla, kas vēlāk kļuva tradicionāla,- Busido Šajā laika periodā lielākie kaujas spēki un plaši zemes valdījumi piederēja Daimjo varenajai ģimenei- Minamoto klanam, kurš vadīja imperatora Seva saņemtos uzdevumus.

Minamoto Josimicu, kuru sauc par Daito Ryu Aiki Ju-jutsu dibinātāju, bija dižens karavadonis. Viņš ir slavens ar to, ka pirmais Japānā sāka pētīt uz kaujā mirušo kareivju ķermeņiem sitienu, metienu un Kansecu efektivitāti, lai noskaidrotu kaujas tehnikas iespējas.

Pilnbriedā viņš ieguva Hen amatu ( hen- kņazs, vidējā līmeņa pārvaldnieks; vieta, kuru pārvalda kareivis – feodālis sauc par hensju ) Kai provincē. Apmeties kādā vietiņā, ko sauca par Takedu, Kai provincē, viņš dibināja ievērojamo Takedas dzimtu, kura valdīja šajā apvidū līdz viens no varenākajiem šīs dzimtas pārstāvjiem Takeda Harunobu nomira. Viņš bija vairāk pazīstams ar vārdu Singens, viens no varenākajiem japāņu viduslaiku stratēģiem. Josimicu zināšanu iemantojušais Takedas klans, nepārtraukti attīstīja un pilnveidoja viņu formā slepeno cīņas mākslu, ko sauca par Takeda no Heiho.

Samuraju Aiki –Jutsu Japānā sāka rasties feodālisma ērā. Aiki –Jutsu atklāj sevī dinamisku cīņas sistēmu, kas tika izstrādāta tuvcīņai vairākās samuraju paaudzēs. Ejot cauri gadsimtiem un iekļaujot sevī konvojēšanas un noturēšanas tehniku. Arī mūsdienās tā saglabā sistēmu, kurai nav līdzvērtīgas. Tā kā feodālo laiku kareivis tiecās tikai pēc tādas cīņas, kas būtu praktiska un absolūti efektīva, viņu pilnīgi neuztrauca stils un filozofija. Tā, radusies pēc nepieciešamības un norūdīta kaujas laukā, noformējās Aiki-Jutsu- augstākā cīņas māksla.

Pieņem, ka Daito-ryu radies imperātora Seiva ( vald. Laiks 858-876m.ē. )ģimenē un 11.gs. viens no imperatora pēctečiem to bija attīstījis ļoti ievērojamā pakāpē. Pateicoties nopietnai cilvēka anatomijas izpētei – viņš nevienu reizi vien apmeklēja kaujas laukus un nāvessoda vietas kur apskatīja un uzšķērda mirušo kareivju un noziedzinieku ķermeņus – Josimitsu atklāja kādi sitieni, satvērieni, sāpju paņēmieni uz saitēm un noturēšanas bija visefektīvākie. Lai izprastu aiki noslēpumus vai harmonizācijas enerģijas, Josimitsu stundām ilgi novēroja to, kā zirnekļu mātīte ietin upuri savā tīklā. Vēl vairāk, viņš bija talantīgs muzikants un,  komponējot mūziku dejotājiem uz savas Sjo (garīgā instrumenta veids ), viņš intuitīvi sasniedza pareizo dabas ritmu un plūstošu pāreju no vienas kustības uz otru. Josimitsu apvienoja visas savas kaujas mākslas zināšanas, kuras viņam iemācija ģimenes locekļi, bet pēc tam šo uzlaboto un paplašināto sistēmu ( kas kļuva pazīstama ar nosaukumu “Daito-ryu” ,tā sauca vienu no viņa rezidencēm ) nodeva tālāk saviem dēliem.

Viņa vecākais dēls Josikijo apmetās Takeda ciematā Komā ( mūsdienās tā ir Jamanasi prefektūra ) un dibināja Minamoto klana Takedas atzaru. Turpmāk Daito-ryu Josimicu tradīcija tika nodota  sekojošajām Takedas dzimtas paaudzēm pilnīgā slepenībā.

1573. gadā Takeda mira no arkebuzas radītā ievainojuma. Viņa dēls pārņēma kareivju vadīšanu, bet drīz vien karš beidzās ar viņu sakāvi. Jauno ieroci- arkebuzu- izmantoja Asigaru ( kājnieki ), kuri izveidoja atsevišķu kastu un uzvarēja kareivju-samuraju tradīcijas. Tā bija lielā uzvara pār samuraju kārtu un līdz ar to, tas bija samuraju ēras nobeigums. Kyu-Ba-no-Misi kļuva par mūsdienu Busido. Takedas tradīcija nebija pazaudēta. Neskatoties uz varenā ģenerāļa nāvi un viņa klana izzušanu, šī  tradīcija nozīmīgu kareivju dzimtās saglabājās no paaudzes paaudzē zem cita nosaukuma.Aptuveni 16.gs. beigās, tajā laikā saukta par Kunicugu Takeda, ģimene pārnesa savu bāzi uz Aidzu rajonu ( mūsdienās- Fukusimas prefektūra ). Tur šī kaujas sistēma kļuva zināma kā o-siki-uti ( “vingrinājumi istabā” ) vai arī kā o-mome-bujutsu ( “klana iekšējā cīņas māksla” ); abi šie termini dod ieskatu tajā slepenībā, ar kādu tika apsargāta un nodota tālāk Daito-ryu tehnika. Šī māksla pilnīgā slepenībā tika nodota samurajiem Aidzu valdījumos līdz pat Sjogumata krišanai 1868.gadā.

19. gs. Japānā sākās sociālo problēmu periods. Meidzi reforma sagrāva japāņu sabiedrības feodālo kārtību. Seno samuraju dzimtu pārstāvji gāja bojā kaujās vai arī izdarīja Seppuku (rituāla pašnāvība).

Pēdējais no Saigo dzimtas pārstāvjiem- Saigo Tanomo, kura visi bērni mira kara konfliktu rezultātā, nodeva visu savu kaujasmākslas mantojumu Takedam Sokaku. Tādā veidā cīņas māksla atgriezās Takedas dzimtā. 1898.g. tā kļuva pazīstama Japānā ar nosaukumu Daito Ryu Aiki Ju-jutsu. Sokaku Takeda bija pirmais lielais Skolotājs , kurš pasniedza cīņas mākslu tā kā to pasniedz mūsdienās. Viņš bija patiesi varens meistars. Draudīgs paukotājs, kļuva Aidzu paukošanas skolas mantinieks un slavenā cīņu mākslas meistara Šibuja Toma ( Ono Ha Itto Ryu skola, kas dibināta uz Aiki principiem ) skolnieks. Viņš trenējās līdz 1943.gadam, kad 83 gadu vecumā nomira.

Viņa labākais un mums zināmākais skolnieks bija Morihejs Vesiba. Tieši viņš radīja personīgu Daito Ryu Aiki Ju-jutsu interpretāciju, kas pasaulē pazīstama ar nosaukumu Aikido.

1922.gadā Takeda Sokaku pieņēma Moriheju par savu asistentu.

1932.g. Sensejs Sokaku Takeda nodeva, par skolotāju kļuvušajam Vesibam, Maki-mono ( manuskripts ) un praktisko Daito Ryu Aiki Ju-jutsu skolas vadīšanu.

Pāris gadus pirms tam, 1928.g. varenais skolotājs Dzigaro Kano- mūsdienu Ju-jutsu formas Judo radītājs- aizsūtīja savus labākos skolniekus Judansus (ar 1.dana un augstāku pakāpi ) apgūt paukošanu slavenajā Katori Šinto Rju skolā un vienlaicīgi arī Daito Ryu Aiki Ju-jutsu pie skolotāja Vesibas. Tie bija Tomiki Kendzi, Močizuki Minoru, Mjurasige Aritomo, Siguno Josio.

1943.g. nomira varenais Skolotājs Sokaku Takeda. Viņa dēls Tokemune Takeda uzņēmās vadību pār Daito Ryu Aiki Ju-jutsu skolu.

 

 

Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītiet sīkdatņu vākšanai. vairāk informācijas

Lai uzlabotu lapas funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot lietot šo lapu, Jūs piekrītiet sīkdatņu vākšanai.

Aizvert